default_mobilelogo

Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva
 

Pamožos 9:30. Pašsajūta daudz labāka. Paēdu brokastis un cenšos saņemties sākt darbu pie studentu darbiem. Kamēr cenšos saņemties noskatos Dž. Stethema filmu (pavecu)...

 Noskatījos RTU rektora uzrunu ... Pilnīgi tai piekrītu. Manā skatījumā pilnīgi nesaprotami paziņot, ka Izglītības un Veselības aprūpe mums valstī ir prioritāte, līdzīgi, skatoties Latvijas Nacionālajā attīstības plānā norādītās prioritātes, valsts budžetu plānojot notiek gluži pretējais!

RTU rektora uzruna

Līdzīgi ir neizprotama valsts politikas plānošana augstākās izglītības jomā ... proti, augstskolu pasniedzējiem, - lektoriem, kas pamatā veido statistisko vairākumu augstskolās, algas likme daudzos gadījumos ir zemāka kā vienā otrā vispārējās izglītības skolā.

Vai tik tiešām tiek uzskatīts, ka augstskolas mācībspēkam ir jāiegulda mazāks darbs sevis pilnveidē, tālākizglītībā, t.sk., gatavošanās lekcijām, mazāk kā vispārējās izglītības skolotājam?!

Es, protams, saprotu, ka naudas ir tik cik tās ir valstī, tomēr, mēs dzīvē vadāmies pēc noteiktām prioritātēm. Tas notiek katra cilvēka dzīvē, ģimenē, uzņēmumā utt. Šķiet šiem principiem būtu jābūt ievērotiem, plānojot valsts attīstību un prioritātes. Pagaidām tas nav redzams, ja reiz ne tiks sen skolotāji gāja ielās ... tagad augstskolu pārstāvji. Tas vien ir kā indikācija, ka kaut kas nav sakārtots kā tam būtu jābūt.

Ja vērtējam algu reformu vispārējo izglītības iestāžu, t.sk., pirmsskolas, - vēlreiz atkārtošos, reformas kā tādas arī nebija ... tā nav notikusi pēc būtības. Notika tikai darbību imitācija. Ir tikai viena nianse, kura tika īstenota šo pārmaiņu rezultātā un ir pozitīvi vērtējama, t.i., mērķdotācijas aprēķinā tika ņemts vērā skolēnu skaits uz pirmo septembri. Tas ir apsveicami. Lai arī, cik saprotams, tā dēļ būtiski kavējās mērķdotācijas piešķiršanas datums skolām, kas radīja papildus stresu skolu vadītājiem un pedagogiem.

Tai pašā laikā, ieviešot pārmaiņas (negribu saukt to par reformu), mērķdotacijas aprēķina un piešķiršanas jomā, ir vērojamas vairākas negatīvas parādības. Piemēram, negodīga mērķdotācijas pārdale starp reģioniem, republikas pilsētām utt. Metodika, kas tika piemērota mērķdotācijas pārdalei starp pašvaldībām, ir tāda, kura daudzos gadījumos neietver īpatnības, kuras raksturo konkrēto pašvaldību. Nerunājot jau par to, ka tās ietvaros jau tika paredzēts, ka daļai skolu nāksies samazināt atalgojuma līmeni skolotājiem. Kā tas iet kopā ar Darba likumu, kurā skaidri un gaiši ir noteikts (62.p.4.d.) "Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš."

Vai šīs Darba likuma normas uz valsts iestādēm neattiecas? Privātajā sektorā kāds darba devējs visdrīzāk būtu spiests taisnoties Darba inspekcijas priekšā par šādiem kāzusiem! 

Manā skatījumā dotā brīdī izglītības jomā notiek ne jau reforma, bet vienkārši eksperiments. Lai arī eksperimenti ar cilvēkiem nu jau labu laiku kā ir aizliegti, tomēr mēs mūsu valstī šo civilizācijas attīstības posmu vēl neesam sasnieguši. Mēs turpinām eksperimentēt ar cilvēkiem un to likteņiem. Šajā gadījumā izglītības jomā, gan augstākajā, gan vispārējā, gan pirmsskolas līmenī.

Leave your comments

Post comment as a guest

0

People in this conversation

Load Previous Comments

Lejupielādēt   

Komentēt