default_mobilelogo

Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva
 

   Skatoties pirmsvēlēšanu retorikas, uzrunas, diskusijas TV, nepamet doma kā "vēlētājs parastais" spēj un spēs atšķirt to, ko solītāji sola patiesi, t.i., ka solītais ir reāli izpildāms, no tā, kas ir tikai ilūzijas par vēlamo. Uz doto brīdi pats esmu guvis priekštatu, ka šīs vēlēšanas tik tiešām būs atsevišķās niansēs atšķirīgas no iepriekšējām, tomēr centrālās populistiskās lietas tāpat dominē retorikā un solījumos. Žēl, ... Dabā pastāv vispārējās likumsakarības un arī uz vēlēšanu laiku tās viennozīmīgi turpina darboties. Proti, ja mēs cenšamies cilvēkiem solīt un pārliecināt par lietām, kuras darbiski nevar pastāvēt, t.i., realizēt praksē, tad publiski to sauc par populismu, bet tautā to sauc nekādi citādi kā par MELIEM... Vai meli ir dzīvotspējīgi? Vai ar melu palīdzību var attīstīt valsti? Noteikti nē ...

   Mūsu valsts ir ļoti maza. Viens otrs ciemats Ķīnā ir mūsu valsts lielumā. Pēc būtības pietiekami viegli no valsts pārvaldes viedokļa saimnieciski organizējama, attīstāma, ka tā vien gribas uzdot jautājumu, kāpēc mēs nevaram elementāri sakārtot pašas par sevi saprotamas lietas. Šajā sakarā runāju par izglītības nozari, par tajā strādājošajiem. Par medicīnas nozari un tajā strādājošajiem. Par transporta nozari, jo sevišķi loģistiskas jomas - transporta saimniecību, dzelzceļu un ostu saimniecību. Kāpēc mēs nevaram paņemt labāko praksi, kas atrodama pasaulē, izvēlēties un piemērot mūsu tautsaimniecībai un attīstīt tās pēc labākās gribas un uzskatiem? Kāpēc šīs nozares? Tāpēc, ka mūsu valsts ģeogrāfiski atrodas izcili izdevīgā ģeogrāfiskā vietā, starp milzīgiem tirgiem. Mūsu visu, kas dzīvo šajā valstī labklājības atslēga ir nodrošināt iespēju šiem tirgiem īstenot tirdzniecību. Mūsu mājas darbs ir tirgotājiem dot visu to pakalpojumu klāstu, kas tiem ir nepieciešams, lai tirdzniecība sekmētos un attīstītos. Mums tā ir lieliska iespēja sevi kā valsti pozicionēt starp šiem tirgiem. Un tirgotāji (domātas valstis un reģioni) mums paspiedīs roku un pateiks paldies par mūsu ieguldījumu. Ja to mēs būtu izmantojuši, tad jau tagad mēs varētu pedagogiem un citās nozarēs strādājošajiem maksāt "Luksemburgas" algas! Kāpēc es tā domāju? Es savas domas un uzskatus šajā gadījumā vienkārši balstu uz ekonomikas teorijas atziņām. (Šajā gadījumā attiecībā uz iepriekšējo domu, uz izcila ekonomista D. Rikardo atziņām)

   Kāpēc mēs pastāvīgi gribam izgudrot kaut ko unikāli, specifisku tikai mums un mūsu valstij raksturīgu, citiem vārdiem, radīt divriteni. No ekonomiskā skatu punkta tādā veidā mēs šķiežam pa labi un pa kreisi savu enerģiju, resursus, galu galā laiku, gaužām nelietderīgi. Vērtējot lēmumus tautsaimniecības jomā, kas galu galā rezultējas mūsu pašu maciņos, ir redzams, ka tie tiek pieņemti pilnībā bez kādas saiknes ar ekonomikas teorijām. It kā tas viss notiktos pasaulē pirmo reizi un ar mums. Līdzīgi tas notiek izglītības nozarē. Dienas atpakaļ sarunā ar ļoti cienījamu izglītības jomā profesori, izskanēja vārdi, - mūsdienu pedagoģija ir pilnībā atrauta no pedagoģijas zinātnes. Tas ir briesmīgi. Tādā veidā mēs atgriežamies vēturiskā periodā trīs vai četrus gadsimtus pirms mūsu ēras, kur katrs pedagoģisko procesu ģimenē vai izmantojot privātskolotāju organizēja pēc saviem ieskatiem. Kas sanāks no tā visa, neviens īsti nevērtēja. Kā spilgts pierādījums tie ir rezultāti valsts centralizētajos eksāmenos. Pilnīga nekompetence. Gadu no gada gūstam sliktus rezultātus centralizētajos eksāmenos valsts līmenī un katru gadu brīnāmies, kā tad tā? Kā tas varēja sanākt? Vai, vai, vai ... cik slikti strādā skolas un skolotāji!!! Vajadzētu likvidēt kādu skolu... Tas nozīmē, ka problēmu, kas ir jārisina ar dziļu problēmas būtības izpēti, smeļoties atbildes uz jautājumiem pedagoģijas zinātnē, lai varam izvlēlēties pareizos instrumentus un ceļu, gribam risināt primitīvi, ... pat pārāk. Ir skola ir problēma, nav skola nav problēma. (domāt ir cilvēks ir problēma, nav cilvēks nav problēma). Vai tie ir mūsu laikmeta risinājumi un metodes, kuras ir jāizmanto izglītības jautājumu risināšanā? Stipri šaubos? Aicinu katru padomāt par šiem mūsu tautai tik būtiskiem, pat gribētos teikt, eksistenciālistiskiem jautājumiem.

Leave your comments

Post comment as a guest

0

People in this conversation

Load Previous Comments

Lejupielādēt   

Komentēt