default_mobilelogo

Lietotāju novērtējums: 0 / 5

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

   Šodien aprit divdesmit pieci gadi, kopš brīža, kad ieraudzīju savu nākamo sievu. Vīrieši parasti šādus "sīkumus" aizmirst, bet man kaut kā tas ir iespiedies atmiņā. Tāpēc jau arī tās pankūkas no rīta!

Uztaisīju nelielu foto kolāžu video versijā par godu šim mūsu ģimenei tik nozīmīgajam pasākumam.

Komentārs (1147) Hits: 21567

Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva

   Bērnībā, kad dzīvoju Kuldīgā un mācījos tā laika Kuldīgas 1. vidusskolā, skolas ēdnīcā laiku pa laikam pusdienās bija raugu pankūkas. Tās manā atmiņā ir palikušas tik garšīgas, ka visa mūža garumā laiku pa laikam pēc tām ir nostaļģija. Tāpēc šajā svētdienas rītā izdomāju pats uztaisīt raugu pankūkas tieši tādas, kādas tās man ir palikušas atmiņā no bērnības un uzcienāt ģimeni. Ceru, ka viņiem tās garšos.

Komentārs (1144) Hits: 19833

Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva

   Skatoties pirmsvēlēšanu retorikas, uzrunas, diskusijas TV, nepamet doma kā "vēlētājs parastais" spēj un spēs atšķirt to, ko solītāji sola patiesi, t.i., ka solītais ir reāli izpildāms, no tā, kas ir tikai ilūzijas par vēlamo. Uz doto brīdi pats esmu guvis priekštatu, ka šīs vēlēšanas tik tiešām būs atsevišķās niansēs atšķirīgas no iepriekšējām, tomēr centrālās populistiskās lietas tāpat dominē retorikā un solījumos. Žēl, ... Dabā pastāv vispārējās likumsakarības un arī uz vēlēšanu laiku tās viennozīmīgi turpina darboties. Proti, ja mēs cenšamies cilvēkiem solīt un pārliecināt par lietām, kuras darbiski nevar pastāvēt, t.i., realizēt praksē, tad publiski to sauc par populismu, bet tautā to sauc nekādi citādi kā par MELIEM... Vai meli ir dzīvotspējīgi? Vai ar melu palīdzību var attīstīt valsti? Noteikti nē ...

   Mūsu valsts ir ļoti maza. Viens otrs ciemats Ķīnā ir mūsu valsts lielumā. Pēc būtības pietiekami viegli no valsts pārvaldes viedokļa saimnieciski organizējama, attīstāma, ka tā vien gribas uzdot jautājumu, kāpēc mēs nevaram elementāri sakārtot pašas par sevi saprotamas lietas. Šajā sakarā runāju par izglītības nozari, par tajā strādājošajiem. Par medicīnas nozari un tajā strādājošajiem. Par transporta nozari, jo sevišķi loģistiskas jomas - transporta saimniecību, dzelzceļu un ostu saimniecību. Kāpēc mēs nevaram paņemt labāko praksi, kas atrodama pasaulē, izvēlēties un piemērot mūsu tautsaimniecībai un attīstīt tās pēc labākās gribas un uzskatiem? Kāpēc šīs nozares? Tāpēc, ka mūsu valsts ģeogrāfiski atrodas izcili izdevīgā ģeogrāfiskā vietā, starp milzīgiem tirgiem. Mūsu visu, kas dzīvo šajā valstī labklājības atslēga ir nodrošināt iespēju šiem tirgiem īstenot tirdzniecību. Mūsu mājas darbs ir tirgotājiem dot visu to pakalpojumu klāstu, kas tiem ir nepieciešams, lai tirdzniecība sekmētos un attīstītos. Mums tā ir lieliska iespēja sevi kā valsti pozicionēt starp šiem tirgiem. Un tirgotāji (domātas valstis un reģioni) mums paspiedīs roku un pateiks paldies par mūsu ieguldījumu. Ja to mēs būtu izmantojuši, tad jau tagad mēs varētu pedagogiem un citās nozarēs strādājošajiem maksāt "Luksemburgas" algas! Kāpēc es tā domāju? Es savas domas un uzskatus šajā gadījumā vienkārši balstu uz ekonomikas teorijas atziņām. (Šajā gadījumā attiecībā uz iepriekšējo domu, uz izcila ekonomista D. Rikardo atziņām)

   Kāpēc mēs pastāvīgi gribam izgudrot kaut ko unikāli, specifisku tikai mums un mūsu valstij raksturīgu, citiem vārdiem, radīt divriteni. No ekonomiskā skatu punkta tādā veidā mēs šķiežam pa labi un pa kreisi savu enerģiju, resursus, galu galā laiku, gaužām nelietderīgi. Vērtējot lēmumus tautsaimniecības jomā, kas galu galā rezultējas mūsu pašu maciņos, ir redzams, ka tie tiek pieņemti pilnībā bez kādas saiknes ar ekonomikas teorijām. It kā tas viss notiktos pasaulē pirmo reizi un ar mums. Līdzīgi tas notiek izglītības nozarē. Dienas atpakaļ sarunā ar ļoti cienījamu izglītības jomā profesori, izskanēja vārdi, - mūsdienu pedagoģija ir pilnībā atrauta no pedagoģijas zinātnes. Tas ir briesmīgi. Tādā veidā mēs atgriežamies vēturiskā periodā trīs vai četrus gadsimtus pirms mūsu ēras, kur katrs pedagoģisko procesu ģimenē vai izmantojot privātskolotāju organizēja pēc saviem ieskatiem. Kas sanāks no tā visa, neviens īsti nevērtēja. Kā spilgts pierādījums tie ir rezultāti valsts centralizētajos eksāmenos. Pilnīga nekompetence. Gadu no gada gūstam sliktus rezultātus centralizētajos eksāmenos valsts līmenī un katru gadu brīnāmies, kā tad tā? Kā tas varēja sanākt? Vai, vai, vai ... cik slikti strādā skolas un skolotāji!!! Vajadzētu likvidēt kādu skolu... Tas nozīmē, ka problēmu, kas ir jārisina ar dziļu problēmas būtības izpēti, smeļoties atbildes uz jautājumiem pedagoģijas zinātnē, lai varam izvlēlēties pareizos instrumentus un ceļu, gribam risināt primitīvi, ... pat pārāk. Ir skola ir problēma, nav skola nav problēma. (domāt ir cilvēks ir problēma, nav cilvēks nav problēma). Vai tie ir mūsu laikmeta risinājumi un metodes, kuras ir jāizmanto izglītības jautājumu risināšanā? Stipri šaubos? Aicinu katru padomāt par šiem mūsu tautai tik būtiskiem, pat gribētos teikt, eksistenciālistiskiem jautājumiem.

Komentārs (1134) Hits: 21832

Lietotāju novērtējums: 0 / 5

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

 

 

 

Pēc OECD datiem mūsu valsts izglītības iestādēs nodarbināto darba samaksa ir zemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tuvākajos gados darba samaksas apjomu ir jāpalielina, sasniedzot vidējo Eiropas Savienības valstīs izglītības nozarē strādājošo pedagogu darba samaksas līmeni. 

Mūsu valsts izglītības sistēmā tiek izmantots sarežģīts un reizē necaurspīdīgs darba samaksas veidošanas mehānisms. Ja kādam no izglītības iestādē strādājošiem pedagogiem vai mācībspēkiem uzdotu jautājumu: ”No kā veidojas tava darba samaksa?” Paradoksāli, bet tikai retais spētu pietiekami precīzi atbildēt uz šo jautājumu. 

Ir jāpārstrādā esošā darba samaksas kārtība fundamentāli, nevis cenšoties uzlabot esošo, lai darba samaksas veidošanās mehānismam būtu saprotams ikvienam izglītības nozarē nodarbinātajam skolotājam un mācībspēkam. 

Jau daudzus gadus izglītības iestādēs strādājošie skolotāji un mācībspēki novēloti saņem informāciju par darba samaksas apmēru uzsākot darbu kārtējā mācību gadā. LR Darba likuma 62.panta 4.daļā ir noteikts, ka darbinieks par izmaiņām esošajā darba samaksas sistēmā ir jāinformē vismaz vienu mēnesi iepriekš. Mūsu valsts izglītības sistēmā strādājošie skolotāji un mācībspēki savu darba samaksu uzzina divas nedēļas līdz pat vienu mēnesi pēc darba uzsākšanas. Šāda situācija nav pieļaujama, jo tiek rupji pārkāptas skolotāju un mācībspēku tiesības, kas ir noteiktas LR Darba likumā. 

Lai novērstu iepriekš minēto problēmu, ir nepieciešams mainīt valsts finansējuma piešķiršanas mehānismu un kārtību izglītības iestādēm, tai skaitā, pārskatīt finansēšanas mehānismu “nauda seko skolēnam” atbilstību sabiedrības interesēm.

Komentārs (1121) Hits: 19184

Lietotāju novērtējums: 0 / 5

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

! Lūgums neņemt personīgi, ... :)

Komentārs (1135) Hits: 21773

Lejupielādēt   

Komentēt