default_mobilelogo

Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva

Komentārs (1715) Hits: 5262

Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva
 
Foto: Publicitātes foto / Communications & Strategies

 

 

Rīgas Stradiņa universitātes profesores Ilgas Kreituses viedoklis par Latvijas izglītības sistēmu un tajā nepieciešamajām pārmaiņām.

“Runājot par reformām Latvijas izglītības sistēmā, jāsaka, ka tās ilgst kopš neatkarības atjaunošanas, turklāt šajās reformās mēs ejam pa riņķi, neko jaunu neizdomājot.

Sešgadnieku reforma Latvijā jau ir bijusi un izgāzusies, jau ir pierādījies, ka sešgadnieki vēl nav gatavi skolai. 2017. gadā mūsu izglītības sistēmā notiek tieši tas pats, kas 90. gadu sākumā – mēs paskatāmies, kas notiek citās valstīs, ņemam tos modeļus un bez kritikas, neanalizējot šo modeļu reālo gaitu un rezultātus, mēģinām to iedzīvināt Latvijā.

Nemācamies no kļūdām – ne savām, ne svešām

Izglītības sistēmā ir ne viens vien piemērs, ka šādi – bez analīzes un kritikas – Latvijā nevar automātiski īstenot kādas citas valsts modeli. Viens no izcilākajiem piemēriem bija Dānijas prakse – nelikt bērniem atzīmes. Mēs to automātiski pārņēmām, neskatoties uz to, ka paši dāņi tobrīd jau bija sapratuši, ka tas nestrādā un neveicina attīstību, jo atklājās, ka 30% skolēnu, kas izgājuši šo modeli, neprot lasīt.

Nav skaidra skatījuma un pēctecības

Toreiz mēs uzsvērām, ka dāņiem ir vislabākā izglītības sistēma, tagad par dāņiem jau esam aizmirsuši un slavējam Igaunijas un Somijas izglītības sistēmas. Mūsu izglītības sistēmai trūkst skaidra skatījuma un pēctecības, kā viens etaps pāraug otrā.

Tā vietā, lai mēģinātu sūtīt skolās sešgadniekus, ministrijai būtu jāatbild uz jautājumu, kāda ir vidējās izglītības loma kopējā izglītības procesā? Šobrīd vidējā izglītība nav obligāta, tāpēc līdz 9. klases beigām skolēnam jāapgūst praktiski viss, jo nevar jau zināt, vai tiks turpināta izglītības ieguve. Tie, kuri izlemj turpināt mācības vidusskolā, daudzos priekšmetos, piemēram, vēsturē atkal sāk mācīties to, ko apguva jau pamatskolā. Izglītības satura veidotāji gan apgalvo, ka tas pats gluži neesot, jo vidusskolā jaunieši visu apgūst jau problēmlīmenī. Tiem, kas 10. klasē runā par problēmlīmeni, es ieteiktu pašiem aiziet un pamēģināt to realizēt.

Izglītības satura veidotāji ir atrauti no praktiskās vides

Ja es īstenotu izglītības reformu, sāktu ar to, ka visiem Izglītības un zinātnes ministrijā strādājošajiem satura veidotājiem ik pēc pieciem gadiem vismaz viens gads būtu jānostrādā praktiskā vidē. Man gan par šādu ideju reiz teica, lai pažēlojot skolēnus. Viena lieta ir teorija, pavisam cita – prakse. Neviens mediķis nesaņem ārsta diplomu, kamēr viņš nav izgājis rezidentūru un ieguvis praktisko pieredzi, izglītības jomā nez kāpēc uzskatām, ka nevajag praktisko pieredzi. Medicīnas nozarēs pētījumus parasti veic uz pelēm, nav skaidrs, kāpēc izglītības nozarē esam tik nežēlīgi, ka visas eksperimentālās idejas testējam uz mūsu bērniem.

Gribam citu sistēmu, bet nezinām kādu 

Es esmu par obligātu vidējo izglītību, paredzot katram jaunietim tiesības izvēlēties – akadēmisko vai profesionālo virzienu. Akadēmisko izvēlas tie, kuri gatavojas augstākās izglītības ieguvei, savukārt profesionālo – tie, kuri gatavojas praktiskai darbībai noteiktā sfērā, attiecīgi, apgūstot, nevis vispārīgas, bet nozarei specifiskas lietas. Nav jāizdomā nekas jauns, kādreiz jau bija t.s. klasiskās ģimnāzijas un reālģimnāzijas. Mums nav skaidrs, kādu sistēmu vēlamies veidot, taču visu laiku runājam par satura izmaiņām. Gribam mainīt saturu, bet nezinām, kāds ir rāmis un forma.

Skola nav tikai ēka

Līdzīga situācija ir arī ar lauku skolām – nevar paņemt sarakstu ar cilvēku skaitu un sākt vērt ciet skolas tur, kur iedzīvotāju skaits tiek uzskatīts par nepietiekamu. Skola laukos nav tikai skola, visā Latvijas vēstures attīstības gaitā ir pierādījies, ka skola ir vietējais kultūras attīstības centrs. Skolās notiek dažādi koncerti, pulciņu nodarbības, sanākšanas u.tml. Skolas pamazām atgūst savu vietu sabiedrībā, taču ne visi izglītības politikas veidotāji saprot, ka skola nav tikai vieta, kur bērnam māca lasīt. Skola nav tikai ēka.

Augstākai izglītībai jātiek vaļā no politikas un partijām 

Runājot pat augstāko izglītību, gribētos aicināt visas ministrijas apsēsties pie viena galda un rūpīgi izpētīt, kad un kā virkne augstskolu kļuva par valsts augstskolām. Nemaz nerunāsim par to, cik loģiska ir kārtība, kādā šīs augstākās izglītības iestādes tiek finansētas. Akreditācija notiek caur Izglītības un zinātnes ministriju, savukārt augstskolu finansējums un darbība ir pakļauta nozaru ministrijām. Daudzviet Eiropā par šādu mūsu sistēmu tikai pabrīnās. Šāds dalījums ir palicis vēl no padomju laikiem. Augstākajā izglītībā ir savijies objektīvs izglītības kvalitātes izvērtējums un politiskā ieinteresētība. Un, kā mēs zinām, gadījumos, kad notiek finanšu un politikas saplūdums, ir iespējams runāt par valsts nozagšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jātiek skaidrībā ar to izglītības iestāžu tīklu, kuras visas ministrija un padotības iestādes ir akreditējušas. Latvijā nevajag tik daudz augstskolu, kurās dublējas vienas un tās pašas programmas.

Ja reformas būtu diplomdarbs, ministrija to nespētu aizstāvēt 

Ikviens mans students zina, ka, lai uzrakstītu labu bakalaura vai maģistra darbu, vispirms jādefinē darba mērķis, uzdevumi un hipotēze. Bez šīm lietām darbs nav iedomājams. Šī brīža Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajām reformām nav skaidri definēta mērķa un struktūras. Ja tas būtu bakalaura darbs, ministrija to nespētu aizstāvēt pat tēžu līmenī."

 
RSU profesore Ilga Kreituse 01.03.2017.
Komentārs (1694) Hits: 5854

Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva
Komentārs (1712) Hits: 5826

Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva

Pamožos 9:30. Pašsajūta daudz labāka. Paēdu brokastis un cenšos saņemties sākt darbu pie studentu darbiem. Kamēr cenšos saņemties noskatos Dž. Stethema filmu (pavecu)...

 Noskatījos RTU rektora uzrunu ... Pilnīgi tai piekrītu. Manā skatījumā pilnīgi nesaprotami paziņot, ka Izglītības un Veselības aprūpe mums valstī ir prioritāte, līdzīgi, skatoties Latvijas Nacionālajā attīstības plānā norādītās prioritātes, valsts budžetu plānojot notiek gluži pretējais!

RTU rektora uzruna

Līdzīgi ir neizprotama valsts politikas plānošana augstākās izglītības jomā ... proti, augstskolu pasniedzējiem, - lektoriem, kas pamatā veido statistisko vairākumu augstskolās, algas likme daudzos gadījumos ir zemāka kā vienā otrā vispārējās izglītības skolā.

Vai tik tiešām tiek uzskatīts, ka augstskolas mācībspēkam ir jāiegulda mazāks darbs sevis pilnveidē, tālākizglītībā, t.sk., gatavošanās lekcijām, mazāk kā vispārējās izglītības skolotājam?!

Es, protams, saprotu, ka naudas ir tik cik tās ir valstī, tomēr, mēs dzīvē vadāmies pēc noteiktām prioritātēm. Tas notiek katra cilvēka dzīvē, ģimenē, uzņēmumā utt. Šķiet šiem principiem būtu jābūt ievērotiem, plānojot valsts attīstību un prioritātes. Pagaidām tas nav redzams, ja reiz ne tiks sen skolotāji gāja ielās ... tagad augstskolu pārstāvji. Tas vien ir kā indikācija, ka kaut kas nav sakārtots kā tam būtu jābūt.

Ja vērtējam algu reformu vispārējo izglītības iestāžu, t.sk., pirmsskolas, - vēlreiz atkārtošos, reformas kā tādas arī nebija ... tā nav notikusi pēc būtības. Notika tikai darbību imitācija. Ir tikai viena nianse, kura tika īstenota šo pārmaiņu rezultātā un ir pozitīvi vērtējama, t.i., mērķdotācijas aprēķinā tika ņemts vērā skolēnu skaits uz pirmo septembri. Tas ir apsveicami. Lai arī, cik saprotams, tā dēļ būtiski kavējās mērķdotācijas piešķiršanas datums skolām, kas radīja papildus stresu skolu vadītājiem un pedagogiem.

Tai pašā laikā, ieviešot pārmaiņas (negribu saukt to par reformu), mērķdotacijas aprēķina un piešķiršanas jomā, ir vērojamas vairākas negatīvas parādības. Piemēram, negodīga mērķdotācijas pārdale starp reģioniem, republikas pilsētām utt. Metodika, kas tika piemērota mērķdotācijas pārdalei starp pašvaldībām, ir tāda, kura daudzos gadījumos neietver īpatnības, kuras raksturo konkrēto pašvaldību. Nerunājot jau par to, ka tās ietvaros jau tika paredzēts, ka daļai skolu nāksies samazināt atalgojuma līmeni skolotājiem. Kā tas iet kopā ar Darba likumu, kurā skaidri un gaiši ir noteikts (62.p.4.d.) "Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš."

Vai šīs Darba likuma normas uz valsts iestādēm neattiecas? Privātajā sektorā kāds darba devējs visdrīzāk būtu spiests taisnoties Darba inspekcijas priekšā par šādiem kāzusiem! 

Manā skatījumā dotā brīdī izglītības jomā notiek ne jau reforma, bet vienkārši eksperiments. Lai arī eksperimenti ar cilvēkiem nu jau labu laiku kā ir aizliegti, tomēr mēs mūsu valstī šo civilizācijas attīstības posmu vēl neesam sasnieguši. Mēs turpinām eksperimentēt ar cilvēkiem un to likteņiem. Šajā gadījumā izglītības jomā, gan augstākajā, gan vispārējā, gan pirmsskolas līmenī.

Komentārs (1718) Hits: 6142

Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva

Pamodos kādos 14:00... Sen nebiju tik ilgi gulējis, bet ar sliktu pašsajūtu. Ļoti sāp galva, slikta dūša. Vai nu esmu pārgulējis jēgu, vai pielipis kāds vīruss.. Kas to lai zina.

Paēdam kopā ar sievu un domājam aizbraukt līdz Ogrei iemaksāt bankas kontā naudu. Vilšanās ... izrādās ne Ogrē, ne lielveikalā Daugava nav iemaksas bankomātu, vai nu tie vienkārši nestrādā. Braucam uz Rīgu. t/c Dole izdodas iemaksāt naudu bankas kontā. 

Liekos atkal gulēt, jo sliktā pašsajūta nepamet... Visi mani labie nodomi pārbaudīt studentu darbus ir vējā.

 Nekas, ceru nākamajā dienā - svētdienā, pašsajūta būs labāka ... lai apdarīt iekavētos darbus.

 

Komentārs (1722) Hits: 5798

Lejupielādēt   

Komentēt